Parunāsim par izglītības sistēmas pamatiem - aicinu meklēt pamatpieņemumus

Laika mums visiem ir tik cik ir. Man ir sakrājušies diezgan daudz vērtīgu materiālu. Tie jāsaliek kāda pārskatāmā sistēmā un iespējami kompaktā materiālā. Šeit tad arī to darīšu.

(vesija uz 25-03-2011 - turpinot darbu no tā nekas netiks dzēsts,  iespējams gan kāds materiāla fragments tiks pārvietots pielikumu šī emuāra beigās)

 

Šī darba pamatprincipi un galvenās ievirzes:

1. Var gadīties, ka būs nepieciešams kardināli pārskatīt ne vien mācību programmas, bet pat to pamatprincipus. Tāpēc jāmeklē pedagoģijas zinātnes pamatos. Jāmeklē pedagoģijas kā Eiklīda ģeometrijai līdzīgas aksiomātiskas sistēmas pamatapgalvojumi.

2. Manuprāt visnozīmīgākie periodi cilvēka dzīvē ir

2.1. -12 mēneši līdz 36 mēneši - kādi vismaz trīs mēneši pirms ieņemšanas līdz apmēram trešajam dzīvības gadam, kad faktiski izveidojas līdz pat apmēram 80% cilvēka smadzeņu neironu sakaru.

( sk.http://www.tautasforums.lv/?p=1726 - Masaru Ibuka - Pēc trim gadiem jau var būt par vēlu- Word dokuments)
2.2. pamatskolas beigas 7.-9. klase - faktiski tiek ielikti cilvēka dzīves pamati; JAUNIETIM uz šo laiku būtu jābūt iedotiem visiem dzīvē nepieciešamajiem zinātņu un zināšanu pamatiem; bērnam uz šo laiku būtu jāspēj jau strādāt kādā darba kolektīvā , izveidot savu uzņēmumu, izveidot ģimeni, mērķtiecīgi pašizglītoties visu savu mūžu.

2.3. Dažu gadu posms, kad cilvēks kļūst patiesi pieaudzis - sieviete ap 21 gadu vecumu, vīrietis ap 27 gadiem; tiesa daudzi cilvēki šodien līdz sirmam vecumam tā arī nekļūst tādi īsti pieauguši.

3. Visā cilvēka dzīvē ārkārtīgi nozīmīgs ir uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte (submaksimālā režīmā ik dienas divas stundas jeb 25 km skrējiens pieaugušajiem) un mūzikas un mākslas nodarbības

 

Divi citāti

1. Šķiet beidzot ir pienācis laiks darīt galu atbaidoši tukšajam teorētiskajam mītam par ģēnijiem un uzdot sev jautājumu, varbūt, lielu cilvēku, nevainojamu personību pastāvēšana nav pierādījums tam, ka esam nonākuši sabiedrības attīstības stadijā, kur tāda pilnība ir iespējama .... un, varbūt, pienācis laiks izcilu cilvēku nevis uzskatīt par neizskaidrojamu izņēmumu, bet cilvēka attīstības normu?

Lisjens Sevs (Lucien Sève - Marxisme et théorie de la personnalité, Éditions sociales, Paris, 1969 )

http://fr.wikipedia.org/wiki/Lucien_S%C3%A8ve

 

2. Rupjš visu cilvēka spēju iedalījums “iedzimtajās”un “iegūtajās” var pastāvēt, tomēr tas nav gudrs ...un tādam iedalījumam vispār nav jēgas, kad iekārta (/bērns/audzēknis)
gan mācās, gan māca.

Viljams Volters (William Grey Walter - The Living Brain, New York 1953 )

-------------------------------------------------------------
Meklējam pareizus pamatpieņēmumus.

Man  ļoti patīk NLP ka zinātne, kā metodoloģija. Kāpēc? Tā ir godīga attiecībā uz to, ko tā liek savos pamatos.

Šādā ziņā NLP ir tikpat reāli ideāla kā Eiklīda ģeometrijas aksiomātiskā sistēma.

Pamatpieņēmumi ( jebkuras nozares reālā Satversme) mēdz būt rakstiski noformulēti un tātad sistēmas dalībnieku apzināti akceptēti; bet pamatpieņēmumi mēdz būt arī "vienkārši pēc noklusējuma pieņemti traka suņa murgi". "Visas pasaules progresīvie matemātiķi" vairākus gadsimtus lauzīja galvas ap Eiklīda ģeometrijas 5. postulātu

UN?

Rezultātā cilvēki ieguva "augstākas kārtas" ģeometriju, kur Eiklīda ģeometrija ir viens no speciālgadījumiem. Izrādījās, ka Lobačevska-Rīmana ģeometrijai ir praktisks pielietojums, u.t.t.

 

Atkal un atkal iznirst jautājumi – Kurp ejam? Kāpēc ejam? Bet tos iespējams atrisināt tikai tad, ja tos risina cilvēks pats. Bet viņam jābūt iespējai izvēlēties, jābūt iespējai salīdzināt. Un tas arī patiesībā ir galvenais pamatizglītības mērķis. Dot mērķa izjūtu un potenciālas iespējas sasniegt mērķi. Tātad cilvēkam jābūt fiziski veselam ( veselība no vārda veselums) un viņam jābūt kādām sasniedzamam sev un citiem noderīgam mērķim.

 

VAI  var būt tā,  ka patreizējās izglītības sistēmas divi pamatpieņēmumi patreiz faktiski  ir (iespējams, galīgi nepareizi):

1. Visu cilvēku apmācības iespējas ir ļoti ierobežotas.

2.   Apmācības sistēmā skolotājs māca un audzēknis mācās?

 

Pareizi pamatpieņēmumi, iespējams, ir

1. Katra cilvēka potenciālās spējas jebkura brīdī ir praktiski neierobežotas

=> jebkurā brīdī katrs cilvēks potenciāli spēj sasniegt visaugstāko zināšanu līmeni: reālu ģenialitāti

2. Jebkurā apmācības procesā notiek/jānotiek skolēna un skolotāja nemitīgai mijiedarbībai līdz pat šo sociālo lomu maiņai.

3. Pamatizglītības mērķis ir radīt mērķa izjūtu.

4. Vidējās izglītības mērķis ir dod visus pamata līdzekļus izvēlētā dzīves mērķa sasniegšanā