Pārmaiņu skola

Šodien man bija tas gods būt to cilvēku vidū, kas piedalījās SFL iniciatīvas "Pārmaiņu skola" izveidotās filmas "Otrais zvans" pirmizrādē un konferencē " Skola Latvijā: pārmaiņām labvēlīgs laiks". Tiešām - "tas gods", jo šis pasākums pulcēja cilvēkus, kas redz izglītību ārpus rāmjiem kā pilnvērtīgas personības veidošanas procesu, kas rodas mijiedarbojoties visām iesaistītajām pusēm...

Un te pāris manas atziņas... Uzsvēršu - tās ir pilnīgi subjektīvas - manējās, bet, iespējams, kādam kāds procents no tām būs noderīgs un tad jau šī ieraksta mērķis būs sasniegts. 

Sākšu to, ka jau kādu laiku uz izglītības procesu skatos no dažādiem skatu punktiem. Tā kā strādāju Zemgales Plānošanas reģionā un esmu cilvēks, kas strādā ar izglītības jautājumu koordinēšanu, jaunu izglītības projektu izstrādi un ieviešanu u.c. saistītām lietām reģionālā līmeni, pirmais skatu punkts ir tieši šis. Zemgalē šogad ir vislielākais skolēnu skaita samazinājums no visiem reģioniem. Lielā mērā tas saistīts ar pierobežas novadiem, kur iedzīvotāju skaits samazinājies kritiski, iespējams ar citiem aspektiem... bet gribētos skatīties nevis uz iemesliem, ko bieži lietojam kā attaisnojumus, bet gan uz risinājumiem un problēmu aplūkošanu kā izaicinājumu. 

Otrais skatu punkts man ir kā mammai. Mans dēls iet otrā klasē, lielā pilsētas skolā, kurā bērnu skaits vēl (vismaz šogad) nav problēma - tas ir ap 800 bērniem. Skola, kura vēl nav sastapusies ar problēmu, kas lauku skoliņām ir kritiska, bet visā krāšņumā ir arī savs posts. Un par to nedaudz vēlāk...

Un trešais skatu punkts ir kā pedagogam. Mans hobijs un jau 10 gadus neatņemama dzīves sastāvdaļa ir improvizācijas teātris. Spēlēju pati un vairākus gadus mācu arī jauniešiem. Pavisam vienkāršoti runājot - mēģinu izvilkt viņus no tā "rāmja", kurā sabiedrība (lielā mērā arī skolu sistēma) ir ielikusi - domāt radoši, būt spontāniem, mācēt prezentēt, mācēt sadarboties ar citiem, klausīties citos, kopā - komandā - radīt ko jaunu un sadarboties. 

Nu un tagad pie atziņām:

0 Man ir patiess prieks par izglītības ministru, kurš runā par iespējamiem konkrētiem risinājumiem. Bez lieka patosa un tukšām frāzēm. Tā ir patīkama pārmaiņa. R.Ķīlis arī šo pārmaiņu skolas projektu uzsvēra kā labu pirmo soli, ko tālāk turpināt, ieliekot to sistēmā un mēģinot ieviest, gaumīgi piebilstot, ka mazās skolas būs nozīmīgas izglītības politikā kamēr vien viņš būšot ministrs un ja kāds to nevēlēsies būs vajadzīgs gāzt valdību. (Nevaru precīzi nocitēt, ceru, ka neko nesameloju). Līdz ar to redzu, ka pēc kāda laika IZM varētu nākt klajā ar loģisku un tik ļoti nepieciešamu risinājumu mūsu reģionu līzsvarotai attīstībai, kas skar izglītības jautājumus. Sekosim līdzi un centīsimies līdzdarboties modeļa pilnveidē, cik nu tas būs iespējams. 

o Laikam mēs tādi esam, ka spējam ko pārmaiņu cienīgu izdarīt tad, kad "ūdens smeļas mutē". Daudzas skolas, kas piedalījušās projektā atzīst, ka bez tā būtu slēgtas. Visu cieņu, ka tās nav padevušās, bet meklējušas risinājumus. Un risinājumi ir lieliski.

0 Liels pārsteigums man bija Smiltenes vidusskolas direktore. Pirmkārt jau ar to, ka viņa ir jauna. Piedodiet man visas cienījamas skolas direktores un direktori, bet jaunas asinis ienes jaunas dvesmas un izglītības sistēmā redzēt gados jaunus cilvēkus ir ārkārtīgi patīkami, jo īpaši vadības līmeni. Skola ir izveidojusi lielisku sadarbību ar vecākiem, aktīvi piedalās dažādos projektu konkursos, ievieš iespējami daudz jauninājumus un MEKLĒ RISINĀJUMUS. 

0 šī projekta kontekstā izglītības iestāde tiek skatīta kā kopienas magnēts. Tas manuprāt ir vispareizākais veids, kā mums mazajā Latvijā attīstīties un augt. Izglītības iestāde nevar būt kaut kur ārpus visa ar saviem noteikumiem, priekšstatiem un funkcionēt kā pieprasītajs. Gribam vai negribam - izglītības iestādei ir jādomā kā servisa piedāvātājam (ja runājam tirgus terminos). Ir absolūti ačgārni, ka vecāki tiek iesaistīti tikai pie finašu nodevu jautājumiem, taču tiklīdz jautājums par izglītības kvalitāti vai attīstību, tad pastumti malā ar tekstu: "Mammīt, es esmu skolotājs, nevis jūs. Un es zinu, KĀ ir jāmāca." Diemžēl tā joprojām notiek... Un te sākas runa ar sadarbību. Mēs, protams, esam pieraduši katrs izdomāt savu velosipēdu, nevis kooperēties ar Jāni, kas to jau ir izdarījis. Katram savs dārziņš, savs stūrītis... Katram savs priekšstats, kā mācīt... Bet mīļie skolotāji - tie ir MŪSU bērni, uz kuriem jūs izpaužat savus pedagoģiskos priekšstatus. Tie ir mūsu bērni, kas pēc 20 gadiem strādās darba tirgū, par kuru ne man, ne jums nav ne mazākā priekšstata. 

0 Skola, kurai ir jādomā par skolēnu skaitu darbosies kvalitatīvāk kā tā, kurai bērnu ir pietiekami. Un ja man būtu jāizvēlas un būtu iespējas (kaut vai transporta un laika ziņā), es savu bērnu vestu mācīties uz kādu no šīm mazajam pārmaiņu lauku skoliņām nevis paturētu lielaja konvejierī, kur klasē ir 25 bērni un galvenais fokuss uz  reitingiem. Es zinu - svarīgs ir katrs priekšmets, bet daudz svarīgākas ir citas kvalitātes, kas PATIEŠĀM BŪS NEPIECIEŠAMAS neatkarīgi no gadsimta - spēja komunicēt, spēja uztvert, saprast, apstrādāt informāciju, spēja prezentēt, DOMĀT, radīt un IZKĀPT no rāmja. Konvejieris spēj funkcionēt tikai tad, kad viss ir savos plauktiņos jeb rāmīšos. 

Jāsaka - domas vēl ir daudz un secinājumi arī... Ceru, ka atradīšu laiku šo te paturpināt. Saku vēlreiz - tās ir manas subjektīvās domas, novērojumi un secinājumi, kas radušies gan savulaik pastrādājot skolā, gan esot mammai, gan darbojoties interešu izglītībā, gan strādājot reģionā. Ļoti ceru, ka mēs sāksim visi kopā meklēt risinājumus tā vietā, lai attaisnotos. Nerunājam par pagātni - skatāmies nākotnē un dzīvojam tagadnē. Un sākam katrs ar sevi. 

Es darīšu to pašu. Sākšu ar piedalīšanās bērna skolas padomē skolā, kas lielu daļu vecākus uzskata par slinkiem, aizņemtiem un neieinteresētiem, kurus nevar pielaist pārāk tuvu.  

Reģionā virzīšu pārmaiņu skolu modeļu ideju, jaunus, inovatīvus projektus un iniciatīvas. 

Un kā pedagogs - saskatīšu savos jauniešos to, ko varu no viņiem iemācīties un pati pilnveidoties, jo tikai mijiedarbībā iespējams radošs un ilgtspējīgs rezultāts. 

Lai mums visiem veicas!