Kāpēc jāmaina izglītība un kā to darīt?

Šodien gandrīz katrs, kam nav slinkums runā par pārmaiņām izglītībā, par lētāku izglītību, par tās atbilstību XXI gadsimta prasībām, par tehnoloģiju vadošo lomu izglītībā. Uzdošu retorisku jautājumu, a kāpēc kaut kas jāmaina? Kādas
tehnoloģijas nepieciešamas un kādēļ? Kas tad īsti ir tās lietas kas jāmaina,
lai izglītība būtu vērtība, ko neviens necenstos apšaubīt? Jautājumi uzdoti,
tagad sāksim meklēt atbildes.

Kā mainījies cilvēks pēdējo 20 vai vairāk gadu laikā?

Cilvēka vietā var likt arī sabiedrību, kas varbūtēji būtu arī precīzāk formulēts, taču izglītība vispirms skar katru mūs personīgi.

1. Cilvēks palicis mobilāks un sācis arvien vairāk pārvietoties. Pateicoties transporta
attīstībai, cilvēkam dienas laikā ir iespēja veikt lielus attālumus. Cilvēka
darba vietai nebūt obligāti nav jāatrodas ļoti tuvu dzīves vietai. Reizēm cilvēka darba vieta ir tik tālu no
mājām, ka tīri ekonomiski nav ērti katru vakaru atgriezties. Tomēr, lai
atgrieztos es gribu lai šai vietā man viss ir pieejams. Par to pat esmu gatavs
maksāt.

2. Globalizējoties ekonomikai sakarus savā starpā dibina dažādas kultūras. Bizness ir viens no
fenomeniem, kas iemācījies pārvarēt kultūras atšķirības un bieži vien pat
pretrunas. Biznesā neviens nerunā par etniskiem konfliktiem, bet bizness
vispirms ir savstarpējā uzticība un tikai pēc tam dolāri.

3. Ne vien pieaudzis profesiju skaits, bet šodienas populārākās profesijas pēc gadiem 20,
bet varbūt 10 izzudīs un to vietā nāks pa visam jaunas, par
kurām šobrīd mums pat nav nojausmas.

4. Par pamatu ņemot pirmo punktu un ņemot vērā IKT tehnoloģiju attīstību mainījusies jēdziena „Mājas sajūta” nozīme. Mājas
nav konkrēta vieta kur es dzīvoju, mājas ir tur kur peles klikšķa attālumā ir
mana ģimene, radi, draugi, paziņas, manas iemīļotās TV un Radio pārraides.

5. Zinātnes straujā attīstība mainījusi izglītota cilvēka statusu. Nav svarīgi, ko līdz šīm
esi beidzis, svarīgi, ko šobrīd mācies. Līdz ko pārtrauc mācīties tu apstājies.
Līdz ko cilvēks nemācās attīstības ziņā iestājas klīniskā nāve.

6. Pirmo reizi cilvēces attīstībā jaunā paaudze kļuvusi dažās lietās advancētāka par
veco paaudzi. Mums vecā paaudze jāpievelk līdzi digitālajās prasmēs, lai varētu
runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.

Ko tas nozīmē?

Esošā izglītības sistēma paredzēta pasaules kārtībai, kura bija pirms manis minētajām pārmaiņām. Tas nebūt nenozīmē, ka viss jāsagrauj un jāceļ no jauna. Šobrīd mēs dzīvojam
daudz labāk kā 100 gadus atpakaļ, bet lai dzīvotu labi mums ir jāzina 100
reizes vairāk. Izglītības process ir
kļuvis vērtīgāks par diplomu, ko saņem par kāda izglītības posma beigšanu. „Nākotnes
skola” nav tehnoloģijās, „Nākotnes skola”
ir cilvēkos, kuri pārvalda tehnoloģijas.

Kādi soļi veicami mērķa sasniegšanā?

1. Jaunajai valdībai savā deklarācijā jāieraksta, ka cilvēks, kas dzīvo Latvija (vienalga
kādas tautības, dzīvo pilsētā vai dziļos laukos, ir liels intelektuālis vai nav
ieguvis amatizglītību ) ir mūsu valsts pati lielākā vērtība, ko jāsaudzē, par
ko jārūpējas un kas nemitīgi jāmudina attīstīties. Te nav ideālisms, ja jums tā
liekas, aplūkojiet demogrāfijas datus.

2. Skolotāji – lai kā negribētu to teikt, bet laikam jau jāsijā. Skolotājs nav profesija, tas ir aicinājums. Aicinājums ir
dārgāks par jebkuru profesiju. Ar to
gribu teikt ka vajadzīga labi apmaksāta skolotāju armija (pamata, vidējā,
profesionālā un augstskolu profesori)

3. Pirms likvidēt kādu skolu (piemēram laukos) apskatīties vai tā neatrodas pilī. Šodien
skolu var realizēt angāra tipa ēkās vai dzīvoklī. Ko mēs darām ar Latviju,
likvidējot lauku skolas?

4. Augstskolas – varat būt drošas studentu skaits samazināsies. Kāpsiet autobusos brauksiet uz
vietām pa visu Latviju palīdzēt
cilvēkiem biznesu bīdīt un XXI gadsimta pamat prasmes mācīt. Ja negribat
braukāt – būs ar tehnoloģijām jāstrādā, bet tik un tā būs jābrauc tikai drusku
mazāk. Augstskolās no ēku viedokļa būs vajadzīgas tikai laboratorijas. Lasīt
lekcijas, kuras students pieraksta – tas jau ir noiets etaps. Tā jau šobrīd
daļēji ir izglītības procesa imitācija. Zinātnieki labākajā gadījumā 10% no
jūsu klientiem. 10% - tas ir ļoti daudz.

5. Pieaugušo izglītība - nav svarīgi kas to realizēs augstskolas,
PIIC vai kaut kas cits – jūsu pasniedzēji
ies uz uzņēmumu vai uz mājām, lai apmācītu lietas, ko klients pasūtīs.
Tehnoloģijas jums būs jāpārzina tādā līmenī, lai katram individuāli iedotu
mācību kursu, kas tam nepieciešams.

6. Mūsu izglītības iestādes nevis konkurēs savā starpā, bet ar jebkuru mūsu izglītības
iestādi konkurēs jebkura pasaules izglītības iestāde, izmantojot tehnoloģijas.
Varbūt to vērts ņemt vērā plānojot izglītības reformas.

Secinājums:

Izglītība noteiks, kas mēs būsim un vai būsim.