Skolotāju, izglītības ekspertu un viņu domubiedru sadarbības tīkls
Trīs konkrētas lietas
Tagi: kas darāms
Skatījumi: 29
Atbildes
-
PermalinkAtis Ķeņģis atbildēja -
Es teiktu, ka ir nepieciešams ekspermentēt ar veidiem, kā uzlabot vidi skolā, jo ir visai nereāli pronozēt, kā izvērtīsies kāda no inovācijām. Cilvēki nebūt nepakļaujas labiem nodomiem. Datorus var sadot tai katrai klasei un, piemēram, dot uzdevumu pašiem(pasniedzējiem un audzēkņiem kopā) kā ar datora palīdzību uzlabot savu mācību procesu. Panākt, ka tā vēl ir sacensība... ar konfekšu pakām beigās un sistēma, kura pati meklē risinājumus ir gatava (protams, bērni ir jāmotivē).
Bērnus nevar uzskatīt par kastēm, kurus jāpiepilda ar informāciju, bet kā ideju ģenerātorus, kuri risina informācijas nepilnības. Pasniedzēja uzdevums ir nepanākt, lai otrais apslāpētos plikajā informācijā.
-
PermalinkElita L atbildēja -
Man jau liekas, ka sacensība par konfektēm (vai kam citam) nav labākā izeja :) Tā ir galējā iespēja. Kaut kā esam aizmirsuši par iekšējo motivāciju un mēģinām visu iekustināt tikai un vienīgi ar sacensībām - kurš vairāk savāc, atnes, pielieto... paiet konkursa laiks un visiem viss ir aizmirsies...
-
PermalinkInga Birkmane atbildēja -
Nu labi. Es jau tāpat savu laptopiņu staipu līdz. Bet kad man stundā ātri jāparāda no Youtubes vai nu TED vai RSA vai www.intelektam.lv utt, kur var jaunāko info bērniem piedāvāt, internets nevelk, jo skolai (pagastam & Co) nav naudas, ko samaksāt par ātrāku.
Jebšu testos- es atļauju izmantot Internetu, pierakstus, grāmatas.. visu. Bibliotekā ir apmēram 3 gramātas manā priekšmetā, angļu valodu jaunatne so so, Internetā "nekā neesot".
Summējot: vedu nokačātas filmiņas, vedu jaunākās grāmatas (diemžēl daļa angliski no amazon.com vai GetAbstract.com, jo pie mums pārtulko tikai pēc gadiem 10) un sinhroni tulkoju video vai tekstus pie nepieciešamības.
Datubāžu abonēšana skolās.. sapnis!
Tas par tehniskām lietām. Bet pa lielam, sistēmas un paradigmu nomaiņa kā ēst vajadzīga.
-
PermalinkZane Matesoviča atbildēja -
Aizdomājos par šo "internets nevelk, jo skolai (pagastam & Co) nav naudas". Nav jau tām skolām viegli, un tomēr, kādu laiku skolā esmu strādājusi, tāpēc zinu, ka nauda, lai cik svarīga, tomēr nav galvenā - galvenās ir prioritātes, skolas vadības nākotnes redzējums un skolotāju kolektīva vienotā izpratne par mācību procesam svarīgākajām un mazāk svarīgām lietām. Jo naudas, lai cik liela tā būtu, tērēšanas mērķi skolā jau tomēr lielā mērā no pašiem ir atkarīgi :)
Nesen biju vienā Keiptaunas skolā, kur internetu tikai vēl grasījās ievilkt, datori klasēs bija tādi, kādus nevienā skolā Latvijā vairs neredzēt, skola remontu nebija redzējusi sen, skolotāju istabas galdi bija pārklāti ar puķainām padomju laika vaskadrānām, bet tik un tā skolas direktors smaidīja un teica, ka viņu devīze ir: "Do more with less".
Bet, protams, nav jāskatās uz Āfriku, mēs esam Eiropas valsts ar citiem standartiem un dzīves līmeni, tāpēc var piekrist - jo skolās būs labāks tehniskais nodrošinājums apvienojumā ar skolotāju izglītību, kā šos rīkus mērķtiecīgi lietot, jo labāku izglītības kvalitāti varam sagaidīt.
-
PermalinkElita L atbildēja
-
Nu ko - pievienošos šai diskusijai gada garumā :) Mans viedoklis ir tāds, ka šim gadījumam - par tehnisko nodrošinājumu nu galīgi nav vajadzīgs ne sistēmas, ne paradigmas maiņa. Ir tikai un vienīgi skolotāja profesionālā kapacitāte un vēlme. Būtu mazliet naivi domāt, ka gadījumā, ja piebāzīsim skolu pilnu ar tehnoloģijām, skolotāji automātiski sāks to lietot. Būs tādi, kuri sajūsmā spiegs un momentā sāks pielietot, varbūt pat nepadomādami vai visos gadījumos to vajag. Citi iešūposies ļoti lēni, bet vēl daļa godīgi reizi nedēļā noslaucīs putekļus un tikai.
Ja skolotājam ir šī vēlme izmantot IT, tad viņš ir arī motivēts iet pie direktora un prasīt šo iespēju. Cik mana pieredze rāda, tas strādā. Protams, ne jau uzreiz, bet pamazām viss tiek savākts. Pabraukājiet pa skolām un paskatiet - būs ļoti labi nodrošinātas un būs tādas, kurās nebūs gandrīz nekā un skolotājs piedevām vēl visu laiku čīkstēs. Pajautājot, vai biji pie direktora un prasīji, tad labākajā gadījumā atbildēs, ka vienreiz esot prasījis un viss.
Un gan jau Inga ir tā tipa skolotāja, kas atradīs iespēju arī bez ātrā interneta parādīt youtube klipiņu :) Galu galā vienmēr ir jārēķinās, ka tad, kad visvairāk vajadzēs var nojukt elektrība un citas tehniskas lietas. :) Ja nav iespējams mainīt apstākļus, tad mums tiem ir jāpielāgojas... vismaz paši būsim tad laimīgāki nekā visu laiku pukstot, ka man nav tas un tas....
-
PermalinkIvars Alksnis atbildēja -
XIX gs. klavieres bija grūtāk pieejams resurs kā tagad dators. Cimzes skolotāju seminārā audzēknis esot varējis mācīties, ja tam bijušas savas klavieres vai viņš zinājis, ka tās mācību laikā būs pieejamas ("draugs" ļaus spēlēt uz savām).
Jautājumi:
1. Vai pedagogi šodien rēķinās ar iespēju, ka vismaz mājās, vai "pie drauga" skolēnam dators faktiski var būt neierobežoti pieejams?
2. Zane Matesoviča lika atcerēties, ka faktiski, salīdzinot "mūsu" un "citu reģionu" pieredzi bieži nācies dzirdēt atziņu: mūsu problēmu sakne nav tehniskās iespējas. Vai šobrīd ir iespēja veidojot novadu un reģionālās politikas paredzēt "tekstu" ( arī "videotekstu") standarthrestomātiju izdošanu uz CD vai DVD?
3. Vai ir iespējama "mūsu pulksteņu saskaņošana"?
Mūs atbalsta
Sadarbības partneri
Mēs atbalstām
Emblēma
© 2012 Izveidoja Ainārs Sviklis.
