Skolotāju, izglītības ekspertu un viņu domubiedru sadarbības tīkls
Roberts Ķīlis: Par pieņemtajiem lēmumiem, ministrijas reformu un sporta finansēšanu
Atbildes
-
PermalinkZaiga Finka atbildēja -
Jāatzīst, ka lēmums ir ļoti saprātīgs. Tagad viss atkarīgs, cik precīzi un izmērāmi būs jaunie vērtēšanas kritēriji.
-
PermalinkAinārs Sviklis atbildēja -
Vai jaunie kritēriji ERAF infrastruktūras investīciju projektiem profesionālajā izglītībā par ko rakstīts šeit: http://bit.ly/y9nCWU ?
-
PermalinkZaiga Finka atbildēja
-
Tur ir rakstīts tikai rakstīšanas pēc :(
-
PermalinkGatis atbildēja -
Izskatās, ka minstrs tiešām ir nolēmis aktīvi rīkoties, un ja godīgi, sen neviens ministrs nav viesis cerības, ka lietas var mainīt uz labu. Bail jau par ātru saslavēt, bet starts godam....
-
PermalinkFrīdis Sarcevičs atbildēja -
Pagaidām diemžēl tikai mētāšanās ar "spalvainām" idejām bez analīzes un pamatojuma - un ja nu tauta uzķerās uz kādas idejas (mušpapīra). Diemžēl ministra k-ga darbībām līdz sistemātiskumam un zinātniski pamatotām darbībām pagaidām ir ļoti tālu. Esmu fiziķis un mani pārliecina tikai dati, precīzi un pamatoti pētījumi, iegūto rezultātu analīze, uz tiem balstīti secinājumi un tikai pēc tam tapušas teorijas, nevis pēc principa viena tante teica, otra vēl "papildināja un teorija gatava. Ministra k-gam vispirms vajadzēja doties tūrē pa Latvijas skolām, tikties ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem, nevis klausīties, ko pļāpā visādu biznesa projektu fondu darboņi, jo tie vienmēr piepūtīs ar zilu gaisu jebkuras acis un ausis, lai tikai attaisnotu savu darbošanos (jo tas taču finansiāli ir tik izdevīgi). Visiem šiem prātvēderiem vispirms būtu ar sava darba rezultātu faktiem un sasniegumiem jāpierāda, ka viņu teorijas ir rezultatīvas - ar sava darba rezultātiem! Ja nevari pierādīt, tad ej kāpostus ravēt un nemāci vistu, kā olu dēt!
Gudrs ministrs nesāktu ar bardaka pastiprināšanu. Tādas nu ir manas domas. Būs kā tai pasakā par balodi, kurš par kalēju taisījās tapt. Vai tikai čiks nesanāca? Skarbi, bet pieredze daudz iemāca.
Visam bardakam pa vidu ir arī pa kādam graudam, bet vai pats spēs to graudu saskatīt?
-
PermalinkGatis atbildēja
-
Kamēr ministrs visas skolas apbraukās un visiem viedokli paprasīs - pensijā būs jādodas.... Tā arī Fridi tavu domu nesapratu...
-
PermalinkFrīdis Sarcevičs atbildēja
-
Nu ja, var jau taču darīt arī uz dullo, gan jau gadīsies arī aklai vistai mieža grauds.
-
PermalinkFrīdis Sarcevičs atbildēja
-
Eiropas komisārs Piebalgs: Jāatgriežas pie ļoti intensīvas latviešu valodas nostiprināšanas! Skat. - http://bit.ly/w7FAEq . A.Piebalgs - cilvēks, kuru joprojām uzskatu par gudrāko izglītības ministru tagadējās Latvijas pastāvēšanas laikā.
-
PermalinkGatis atbildēja
-
Izlasīju to rakstu. Principā piekrītu,bet bija viens teikums, kas manī radīja neizpratni „Bet valstiskumu un piederību nācijai veido tikai latviešu valoda” Šitais nu ir bulšits. Valodas jautājums šobrīd tiek politiski „čakarēts”, tādēļ mana nostāja, jo mazāk par šo tēmu šobrīd runās, jo visiem labāk. Ir tāds jēdziens „mūsējie”. Ir jāveicina, lai tādu būtu pēc iespējas vairāk. Latviešu, krievu un angļu valodas būtu minimums, ko visiem jāzina un basta. Referendums ir politiska spēle, kuru es atsakos spēlēt...
-
PermalinkAinārs Sviklis atbildēja
-
Kungi, visu cieņu aktivitātei, bet šis ir jau citas diskusijas temats.
Bet, ja citējam A.Piebalgu un par tēmu: "Jūs pieminējāt izglītību. Ja pēc neatkarības atjaunošanas būtu turpinājis Valmieras vidusskolā mācīt bērniem fiziku, tad šobrīd diemžēl būtu viens no viszemāk novērtētajiem valsts darbiniekiem. Esat ticies ar bijušajiem kolēģiem, kādu redzat izglītības sistēmas perspektīvu Latvijā?
Satikos ar kolēģiem šovasar, mums diezgan laba grupa bija augstskolā un ik pa pieciem gadiem sanākam kopā. Daļa ir skolotāji un skolu direktori, un man neradās iespaids, ka viņi taisās mukt projām no darba. Protams, bagāti viņi nav. Bet nav neapšaubāma krīze izglītības sitēmā. Latvijā nav atrisināts (un es savā laikā to neatrisināju), ka mums ir ļoti daudz skolotāju uz bērnu skaitu. Tas automātiski nozīmē, ka esam ekstensīvi un, kamēr nenotiks īpaša izmaiņa, ir grūti cerēt, ka skolotāju atalgojums palielināsies. Bet būtu jāskatās uz skolotāju tālākizglītošanu. Skolotājam var būt relatīvi zema alga, bet ļoti laba tālākizglītošana, un viens atsver otru, jo nauda vien mūs neapmierina, būt skolotājam ir zināms aicinājums.Plus, mums jāmācās no somiem. PISA testos (Programme for International Student Assessment, starptautisks salīdzinošs skolēnu zināšanu novērtējums — red.)vienīgā valsts, kas visu laiku ir priekšā gan Eiropā, gan pasaules līmenī, ir Somija. Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks, bet pēc struktūras somu sistēma nevarētu būt principiāli atšķirīga no Latvijas, jo attālumi ir daudz lielāki kā Latvijā, kopienas ir mazas un izolētas. Es pieļauju, ka atšķirība ir skolotāju sagatavošanā. [Kā izglītības ministrs] vienā lietā es pieļāvu rupju kļūdu – par vēlu sapratu, kāda loma ir skolotāju sagatavošanas sistēmai un tālākizglītošanai. Tā ir visu panākumu atslēga."
Avots: http://www.ir.lv/2010/12/31/piebalgs-neesmu-prezidenta-tips
Mūs atbalsta
Sadarbības partneri
Mēs atbalstām
Emblēma
© 2012 Izveidoja Ainārs Sviklis.
